Šovasar Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta (RUAK) rīcībā nonāca rūpīgi apkopoti dati par 4919 komerctelpām ēku pirmajos stāvos visā pilsētā, sākot no Vecrīgas šaurajām ieliņām līdz pat Juglai. Kartējums norisinājās Nodarbinātības valsts aģentūras projekta “Darbs vasaras brīvlaikā” ietvaros. Divu mēnešu laikā jaunieši ar planšetēm rokās izstaigāja pilsētas ielas un par katru komerctelpu fiksēja tās statusu, darbības nozari, skatlogu skaitu un terases esamību. Viņi ir uzzīmējuši portretu tam, kā Rīgā uzņēmēji šobrīd pelna maizi ēku pirmajos stāvos. Vai ielu svētki atstāj pēdas arī tad, kad skatuve jau nojaukta? Vai gājēju zona un pašvaldības atbalsts palīdz tukšajiem skatlogiem atkal iedegties? Uz šiem jautājumiem viens apsekojums vēl neatbild, jo tas rāda situāciju, nevis cēloņsakarības. Taču tagad ir atskaites punkts, pret kuru turpmāk varēs mērīt, kā ekonomisko aktivitāti pilsētas pirmajos stāvos ietekmē publiskie pasākumi, mobilitātes projekti un pašvaldības atbalsta programmas.

Pilsēta skaitļos 

Sākot ar vienkāršāko jautājumu: cik daudz telpu pašlaik ir aizņemtas? No 4919 apsekotajām komerctelpām 4154 (84,5%) ir aizņemtas, 417 (8,5%) ir brīvas, 83 (1,7%) noris remonts, un 265 gadījumos (5,4%) statusu nebija iespējams pārliecinoši noteikt apsekošanas brīdī, piemēram, slēgtu durvju vai neskaidras izkārtnes dēļ. Ja no aprēķina izslēdz telpas ar nenoteiktu statusu un tās, kurās noris remonts, aizpildījums sasniedz 90,9%, kas liecina par samērā veselīgu komerctelpu tirgu pilsētas mērogā. 

Kas šajās telpās notiek? Pakalpojumu sniedzēji nedaudz apsteidz tirgotājus: 53,7% no aizņemtajām telpām ar zināmu izmantošanu ir pakalpojumi, 43,2% ir tirdzniecība, un atlikušos nedaudzos procentus sadala kultūras iestādes un dažādi citi izmantošanas veidi. Ja skata konkrētāk, kāda nozare dominē, atbilde ir negaidīti vienkārša: ēdināšana. Kafejnīcas, restorāni, bāri un ātrās apkalpošanas vietas kopā veido 873 telpas, kas ir lielākā atsevišķā kategorija pilsētā. Tai seko skaistumkopšanas pakalpojumi (574), apģērbu tirdzniecība (372) un pārtikas veikali (281). Rīgas pirmais stāvs, šķiet, pirmām kārtām pabaro un uzpucē savus iedzīvotājus, un tikai pēc tam pārdod viņiem citas lietas. 

Visbiežāk komerctelpā ir tikai divi skatlogi, kas liecina, ka lielākā daļa Rīgas ēku pirmo stāvu ir kompaktas kaimiņattiecību vietas, nevis tirdzniecības centriem raksturīgi vienmuļi plašumi. Piemēram, Brīvības ielā 90 un Krišjāņa Barona ielā 14 vienā adresē mājo attiecīgi 19 un 11 dažādas komerctelpas. 

Vecpilsēta: muzejs, kas pats sedz savus rēķinus 

Ir pievakare Kaļķu ielā, un kāds tūrists, tikko iznācis no suvenīru veikala ar spožu magnētu Melngalvju nama formā, mēģina izlemt, kurā no sešiem blakus esošajiem restorāniem apsēsties pavakariņot. Viņam nav pamata uztraukties: Vecpilsētā izvēle ir plaša, jo gandrīz katra otrā aizņemtā telpa ir ēdināšanas vieta. 

Skaitļi to apstiprina, un šoreiz ir ar ko salīdzināt. 2024. gadā līdzīgu apsekojumu veica nevis skolēni, bet pašvaldības darbinieki, un Vecpilsētas telpu aizpildījums bija 74%. Divu gadu laikā tas pacēlies līdz 86,6% (vai 91,9%, izslēdzot nenoteiktos gadījumus), un šis rādītājs pārsniedz pat pilsētas vidējo. Salīdzināmību ierobežo atšķirīgais apsekotāju sastāvs un, iespējams, aprēķina pieeja, tomēr tik lielu starpību ar to vien izskaidrot grūti. 

Svarīgāks par pašu aizpildījuma līmeni ir tā raksturs. Starp aizņemtajām telpām 294 ir pakalpojumi un vien 118 ir klasiskā tirdzniecība, un šī proporcija Vecpilsētu padara pārsteidzoši nosvērtu, nevis vien par suvenīru bodīšu rindu, kā varētu nojaust no pirmā acu uzmetiena. Raksturīgākais skaitlis ir cits: 200 aizņemtās telpas ir ēdināšanas iestādes, tātad aptuveni divas no trim pakalpojumu telpām ir vieta, kur kaut ko pagatavo, pasniedz vai ielej glāzē. Tālāk seko suvenīri (34) un apģērbi (25), bet viesnīcu (23) Vecpilsētā ir visvairāk pilsētā, kamēr Centrā to ir 9. 

Un tad ir terases. 149 no 523 Vecpilsētas komerctelpām, gandrīz 29%, ir sava terase, un šis rādītājs vairāk nekā četras reizes pārsniedz Centra apkaimes attiecīgo proporciju. Vasarā Vecpilsēta pārvēršas pilsētā, kura tirgojas uz ietves, nevis par letes, un tieši šis fakts, nevis bruģis vai torņi, varētu būt tās patiesais tūrisma magnēts un, iespējams, viens no iemesliem, kāpēc tukšās telpas pēdējos gados kļuvušas retākas. 

Kur tad vēl meklēt brīvo telpu? Nevis pašā tūristu maršrutā, bet nedaudz malā no tā: Smilšu ielā (14,3% brīvu telpu) un Vaļņu ielā (13,2%), kas ir arī apkaimes “bagātākā” iela ar 53 komerctelpām kopumā. Turpretī Audēju iela un Jauniela, divas no visvairāk staigātajām ielām, uzrāda 0% brīvu telpu. Tur, acīmredzot, katrs kvadrātmetrs ir izcīnīts jau sen. 

Audēju iela ir īsa, tikai 240 metri no Mārstaļu/Skārņu krustojuma līdz Aspazijas bulvārim, taču tajos 240 metros ir atvērtas 32 dažādas durvis. Tas nozīmē, ka vidēji ik pēc astoņiem metriem gājējs sastopas ar jaunu ieeju, jaunu izkārtni, jaunu iespēju apstāties. Dominē ēdināšana: 17 no 32 telpām, vairāk nekā puse. Terase ir 12 telpām, vairāk nekā katrai trešajai, un iela vasarā faktiski pārstāj būt tikai iela. Tā kļūst par nepārtrauktu galdiņu rindu, kur robeža starp ietvi un restorānu ir vairāk juridiska nekā redzama.

Centrs: lielākā, visraibākā, visnevienmērīgākā apkaime 

Ja Vecpilsēta ir rūpīgi noslīpēts dārgakmens, tad Centrs ir liela lāde, kurā atrodams gandrīz viss, un tieši tāpēc tajā ir visvairāk ko atrast. Ar 1 736 komerctelpām Centrs veido vairāk nekā trešdaļu no visas datu kopas. Tas ir vairāk nekā 20 reižu lielāks komerctelpu skaits nekā, piemēram, Imantā, un trīs reizes lielāks nekā Vecpilsētā. 

Centra aizņemtības līmenis, 84,8% (89,3%, izslēdzot nenoteiktos), ir zemāks nekā Vecpilsētā, un brīvo telpu īpatsvars (10,2%) ir viens no augstākajiem starp lielajām apkaimēm. Svarīgi ir tas, kur tieši šīs brīvās telpas koncentrējas. Brīvības iela (kopā ar Brīvības bulvāri), pati pilsētas galvenā artērija ar 158 komerctelpām, uzrāda 20% brīvu telpu: katra piektā telpa šajā leģendārajā ielā šobrīd stāv tukša. 

Aleksandra Čaka iela nedaudz “iepaliek” ar 17,4%, Krišjāņa Barona iela ar 12%. Tomēr situācija nav vienmērīga visā apkaimē. Stabu ielā brīvo telpu gandrīz nav (1,4%), zems tukšo telpu īpatsvars ir arī Miera ielā (2,4%). Augsts telpu aizpildījums (virs 90%) ir Dzirnavu ielā, Ģertrūdes ielā, Antonijas ielā un Baznīcas ielā. Tas apliecina, ka pat vienas apkaimes robežās pastāv pavisam atšķirīgas mikroekonomikas. 

Kas tad Centrā strādā? Atšķirībā no Vecpilsētas, kur dominē viena acīmredzama nozare, Centrs ir daudz vienmērīgāk sadalīts: ēdināšana (353) joprojām dominē, tai seko skaistumkopšana (207), neklasificētais “cits” (194) un apģērbu tirdzniecība (183). Šis sadrumstalotības raksturs, kurā neviena nozare nepārsniedz 24% no visām aizņemtajām telpām, liecina, ka Centrs nav specializējies, kā to dara Vecpilsēta ar savu ēdināšanas intensitāti. Lādē blakus guļ frizētava, aptieka, bērnu drēbju veikals un trešais šīs nedēļas atvērtais lates bārs. 

Atsevišķās ielās skaidri dominē konkrēts uzņēmējdarbības veids:

Tirdzniecība dominē: 

• Tērbatas iela: 64,2% tirdzniecība (79 no 123 telpām), visizteiktākā tirdzniecības dominante visā Centrā. 

• Brīvības iela: 58,6% tirdzniecība (68 no 116), Centra galvenā “tirdzniecības ass”, lai arī ar augstu brīvo telpu īpatsvaru. 

• Krišjāņa Barona iela: 52,1% tirdzniecība (62 no 119). 

Pakalpojumi dominē: 

• Vīlandes iela: 84,2% pakalpojumi (16 no 19), augstākā pakalpojumu koncentrācija Centrā. 

• Antonijas iela: 83,3% pakalpojumi (20 no 24). 

• Krišjāņa Valdemāra iela: 63,2% pakalpojumi (43 no 68). 

Veidi ar izteiktu koncentrāciju: 

• Vīlandes iela: 68,4% no visām telpām ir skaistumkopšana (13 no 19). Tā nav vienkārši pakalpojumu iela, bet konkrēta, šauri specializēta niša vienā nelielā ielā. 

• Antonijas iela: 58,3% ēdināšana (14 no 24). Neliela iela ar pārsteidzoši augstu kafejnīcu un restorānu blīvumu, līdzīgi kā Audēju ielā Vecpilsētā. 

• Ģertrūdes iela: 37,3% ēdināšana (31 no 83). Absolūtos skaitļos vairāk ēdināšanas vietu ir tikai Dzirnavu ielā (34). 

• Aleksandra Čaka iela: 26,1% skaistumkopšana (18 no 69), kas kopā ar Vīlandes ielu veido Centra “skaistumkopšanas joslu”. 

Spilgtākais piemērs ir Vīlandes iela: tā ir vienīgā Centra iela, kur viena nozare aizņem vairāk nekā divas trešdaļas telpu. Visā apsekojumā vēl izteiktāka specializācija ir tikai divām Vecpilsētas ielām: Jaunielā un Grēcinieku ielā ēdināšana veido attiecīgi 80% un 76% aizņemto telpu.

 Apkaimes uz vienas skalas 

Ja pilsētu sadala apkaimēs, atšķirības kļūst redzamas ar neapbruņotu aci. Salīdzinātas tikai tās apkaimes, kurās apsekotas vismaz 20 telpas, lai nejaušība neizkropļotu rezultātu. 

Augstākais aizpildījums 

1. Imanta: 98,7% (77 no 78 telpām aizņemtas) 

2. Bolderāja: 96,0% (24 no 25) 

3. Purvciems: 93,2% (124 no 133) 

4. Dārzciems: 91,9% (34 no 37) 

5. Āgenskalns: 91,7% (231 no 252) 

Zemākais aizpildījums 

1. Latgale: 61,5% (147 no 239; 82,1%, ja neskaita telpas ar nenoteiktu statusu) 

2. Brasa: 77,3% (133 no 172; 89,3%, ja neskaita nenoteiktā statusa telpas) 

3. Sarkandaugava: 77,4% (48 no 62; 96,0%, ja neskaita nenoteiktā statusa telpas) 

4. Iļģuciems: 78,3% (36 no 46; 90,0%, ja neskaita nenoteiktā statusa telpas) 

5. Grīziņkalns: 79,0% (226 no 286; 85,3%, ja neskaita nenoteiktā statusa telpas) 

Pamanāms kontrasts 

Augstākā aizpildījuma grupā dominē guļam-apkaimes un perifērijas apkaimes ar mazāku komercplatību skaitu un, iespējams, stabilu, ierastu vietējo pieprasījumu (pārtikas veikali, frizētavas, aptiekas, tipiskā “nepieciešamā” komercfunkcija). Zemākā aizpildījuma grupā ir Latgale ar ievērojamu atstarpi no pārējām (61,5% pret 77,3% nākamajā vietā). Taču šo atstarpi lielā mērā veido nenoteiktais statuss: Latgalē tas ir 52 telpām jeb 22%. Ja šīs telpas neskaita, Latgales aizpildījums ir 82,1%, un Grīziņkalnā brīvu telpu ir pat vairāk (39 pret 32). Tāpēc apkaimju secība zemākajā galā ir jālasa piesardzīgi, un, lai saprastu, kas tur patiesībā notiek, būtu vērts papildus izpētīt gan nenoteiktā statusa iemeslus, gan transporta pieejamību, ēku stāvokli un demogrāfiju.

Atbalsts uzņēmējiem

Uzņēmējiem, kuri plāno uzsākt darbību kādā no brīvajām telpām vai atjaunot esošās, noderēs pašvaldības līdzfinansējuma programma telpu lietotājiem ēku pirmajos stāvos. Programma darbojas Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, un tajā var piedalīties mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi. 2027. gadā pieteikumus Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā varēs iesniegt no 1. februāra līdz 31. augustam, nosūtot tos uz aic@riga.lv. Pieteikumi tiek izskatīti iesniegšanas secībā, tāpēc dokumentus ieteicams sagatavot laikus, un par programmas nosacījumiem aicinām konsultēties ar RUAK. 

Atbalsts uzņēmējdarbības 1. stāva attīstībai Rīgas vēsturiskajā centrā

Rīgas pašvaldība piedāvā līdzfinansējumu uzņēmējiem, kas veic saimniecisko darbību 1. stāva telpās ar piekļuvi no ielas, Rīgas vēsturiskajā centrā un aizsardzības zonā. Atbalsts ir pieejams telpu remontiem, pieejamības uzlabošanai, skatlogu noformēšanai, kā arī nomas maksas kompensācijai.

Lasīt vairāk →

Komerctelpu dati jau ir pieejami interaktīvā veidā portālā GeoRīga, slānī “Uzņēmējdarbība”, kur ikviens var detalizētāk izpētīt komerctelpu statusu savā kvartālā, ielā vai apkaimē. Skaties šeit – Uzņēmējdarbība